Praktiskais Latvietis

Uz kuru tiesu jāiet
"Vai prasību tiesā vienmēr iesniedz tikai pēc atbildētāja dzīvesvietas? Ko darīt, ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma? Kā rīkoties, ja atbildētāji ir vairāki?" žurnāla "Praktiskais Latvietis" konsultantiem jautā Inese no Jūrmalas.
Atgādinām, ka no 2015. gada 1. janvāra civillietas kā pirmās instances tiesa izskata rajona (pilsētas) tiesa. Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa izskata pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, kā arī pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu, izņemot to apstiprināšanu maksātnespējas procesa lietās. Apgabaltiesa kā apelācijas instance izskata lietas apelācijas kārtībā, bet Augstākā tiesa kā kasācijas instance izskata lietas kasācijas kārtībā.
Prasību pret fizisko personu iesniedz tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas, bet prasību pret juridisko personu – pēc juridiskās adreses. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas, prasību iesniedz pēc viņa faktiskās dzīvesvietas. Savukārt prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, iesniedz pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc pēdējās zināmās dzīvesvietas.

Vairāk brauc, vairāk maksā?
"Kāpēc man jāmaksā ceļu nodoklis par visu gadu, ja es ar automašīnu braucu ne vairāk kā pusgadu – no pavasara līdz rudenim? Kāpēc pastāv tāda neloģiska kārtība?" šādus un līdzīgus jautājumus redakcija saņem ļoti bieži. Turklāt lasītājiem šķiet, ka Lietuvā ir atšķirīgi nosacījumi.  
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā referente Ieva Pužule informē, ka saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu vieglajiem automobiļiem no 2011. gada 1. janvāra piemēro transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par katru kalendāro gadu.
Gandrīz visā Eiropas Savienībā, izņemot dažas dalībvalstis, piemēram, Lietuvu, tiek piemērots ikgadējais transportlīdzekļa nodoklis par fizisko personu īpašumā esošajiem vieglajiem automobiļiem, un tas netiek iekļauts citos nodokļos, kas nosaka degvielas cenu. Degvielas mazumtirdzniecības cenu tostarp veido akcīzes nodoklis, kas tiek harmonizēts Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar Eiropas Padomes 2003. gada 27. oktobra direktīvu (2003/96/EK), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, tiek noteiktas minimālās nodokļa likmes dažādiem energoproduktiem, tostarp benzīnam un dīzeļdegvielai. Atbilstīgi šai direktīvai minimālais nodokļa līmenis dīzeļdegvielai ir 330 eiro par 1000 litriem, savukārt Latvijā akcīzes nodoklis ir 332,95 eiro, bet Lietuvā – 330,17 eiro par 1000 litriem dīzeļdegvielas.
Tātad gan Latvija, gan Lietuva izpilda direktīvas prasības par minimālo nodokļa līmeni dīzeļdegvielai, tāpēc ir kļūdaini uzskatīt, ka Lietuvā ar vieglo automašīnu saistītais nodoklis tiek iekļauts citos degvielas cenu veidojošos nodokļos, piemēram, akcīzes nodoklī.
 
Dārza mājiņa sev un kaplim
Jūtot vasaras tuvošanos, pieaug pieprasījums pēc dažādām dārza mājiņām. Mazākie dēļu namiņi domāti darbarīku un dārza tehnikas novietnei, bet lielākie var būt pagaidu dzīvesvieta siltajā gadalaikā. Lielākas un attiecīgi dārgākas ir vasaras mājiņas. Tie ir koka karkasa vai guļbūves namiņi ar vairākām istabām, tos var siltināt un piemērot pastāvīgai dzīvošanai. Tomēr mazāko vasaras mājiņu pamatu platība nepārsniedz 25 m2, tās iekļaujas mazāku grupā, tāpēc dokumentu kārtošana, nododot ekspluatācijā, ir vienkāršāka.
"Timbero" mājiņu ražotāja mārketinga speciāliste Diāna Berģe informē, ka  klientam pašam jānoskaidro, kādi dokumenti nepieciešami, lai izvēlēto namiņu varētu novietot iecerētajā vietā. Ražotājs pirms pasūtījuma veikšanas un avansa iemaksāšanas klientam iedos visu saskaņošanai nepieciešamo tehnisko informāciju.

Meistarība rodas strādājot
Strenču novada gardēži zina: ja vajag skaistu un garšīgu torti, jābrauc uz Jērcēnu pagastu pie Ineses Esītes. Kūku cepšana ir viņas sirdslieta, bet ikdienā lielāko daļu laika aizņem darbi saimniecībā.
Visas saimnieču gudrības Inese apguvusi, mācoties no mammas, savas pieredzes, un, kā pati smejas, par ļaunu nav nākuši arī dažādi kursi. Kūku cepšanas ēra sākusies, kad abi ar vīru palikuši bez darba un vajadzējis domāt, kā izdzīvot. Tuvinieki un draugi, zinot viņas talantu kulinārijas un konditorejas jomā, jau agrāk mudinājuši cept tortes, bet bijis grūti saņemties un spert pirmo soli. Sākumā ļoti uztraukusies, jo, cepot pēc pasūtījuma, uzreiz cita atbildība. Kamēr atradusi īstās receptes un izkopusi meistarību, nav gājis viegli. Cepēja netur sveci zem pūra un žurnāla lasītājiem sniedz dažus vērtīgus padomus kūku cepšanā un dekorēšanā.
 
Izcili garšaugi
Kā audzēt un kopt retus un vērtīgus, mūsu apstākļiem piemērotus ārstniecības augus un garšaugus, stāsta Rankas pagasta zemnieku saimniecības "Kalnapakalnieši" saimniece Gunta Kalniņa, kurai ārstniecības augu un garšaugu audzēšana ir vaļasprieks.
Rebaudi stēvija (Stevia rebaudiana) ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs no Dienvidamerikas. Veido stipri sazarotu puskrūmu, Latvijā audzēts, var sasniegt ap 60 cm augstumu.  Cukursaknes jeb saldās cemeres (Sium sisarum) izcelsme nav noskaidrota, to kultivē jau izsenis. Šo augu augstu vērtēja Senajā Romā un kopš seniem laikiem arī Ķīnā izmanto kulinārijā un ārstniecībā. Parastā saldsaknīte (Polypodium vulgare) – daudzgadīga, ziemzaļa, līdz 20 cm augsta paparde, kas pie mums sastopama savvaļā sausos skujkoku mežos. Sausumā un salā papardes lapas saritinās, lai gan saldsaknīte ir salcietīga. Acteku cukuraugs jeb lipija (Lippia dulcis) – bezkaloriju tropu saldumaugs, pieder pie verbēnu dzimtas. Sākumā veido kompaktu ceru, vēlāk nokarenus, garus dzinumus. Labi izskatās iekarināmos podos, balkonu kastēs. Henrika jeb Labā Indriķa balandas (Chenopodium bonus-henricus) lapās ir daudz dzelzs un vitamīnu. Šis daudzgadīgais augs ir sen aizmirsts dārzenis, kas izzuda līdz ar lielajām muižām. Citronu lipija jeb trejlapu aloizija (Lippia citriodora) – daudzgadīgs verbēnu dzimtas garšaugs, par kura dzimteni uzskata Dienvidameriku. Siltumprasīgs augs. Pavairo ar sēklām, no kurām pavasarī vispirms izaudzē dēstus, vai ar spraudeņiem. Parastā marūbija (Marrubium vulgare) – daudzgadīgs, līdz 40 cm augsts ārstniecības augs, dažviet Latvijā sastopams savvaļā. Zied jūnijā, jūlijā sīkiem, baltiem ziediņiem, kas pievilina daudz bišu. Pieclapu ginostemma jeb dzīvības zāle (Gynostemma pentaphyllum) pieder pie ķirbjaugu dzimtas. Tas ir vīteņaugs, kam stumbriņš nepārkoksnējas. Ar savu lapojumu veido lielu zaļo masu. Augs ir bioloģiski aktīvs, ar spēcīgu ārstniecisku iedarbību, tāpēc Āzijā ir ļoti iecienīts.
Kur pirkt stādus, kā audzēt un kopt, kā izmantot – par to visu žurnālā "Praktiskais Latvietis".

Dzīva maizīte
Daudzi ir skeptiski, izdzirdot, ka var izcept gardu maizīti bez rauga, sodas, cepamā pulvera un pat bez ierauga. Pamatrecepte ir gluži vienkārša – pilngraudu milti, ūdens un sāls. Uz grauda apvalka jau atrodas bifidobaktērijas, tas ir dzīvs un aktīvs. Samaļot graudus ar visu apvalku un iemaisot mīklu, siltā vietā tā labi paceļas, tikai vajadzīgs ilgāks laiks un graudiem jābūt svaigi maltiem. To var izdarīt mājās vai sarunāt ar zemniekiem, kas tirgo miltus (Rīgā svaigi maltus pilngraudu miltus var iegādāties veikalā "Grauda spēks"). Mīklai jābūt daudz biezākai un stingrākai, nekā gatavojot ar ieraugu. Ja būs pārāk šķidra, nepietiks spēka pacelties – varbūt šķitīs, ka ir labi uzrūgusi, bet cepot var sakristies. Pieredzējušas saimnieces mīklu uztvert kā dzīvu organismu, ar to sarunājas, iet pie mīklas tikai ar labām domām un mierīgu prātu. Tad maizīte patiešām ir garda, un ēdājam, to baudot, ir  pozitīvas emocijas.

Vai mikrošķiedras atšķiras?
Pavasarī lielā tīrīšana parasti sākas ar logu mazgāšanu un pulēšanu un beidzas ar skapju un plauktu revīziju. Lai darbi veiktos raitāk, izmanto dažādus palīglīdzekļus, piemēram, mikrošķiedras lupatiņas – ar universālo nomazgā, ar stiklam paredzēto nopulē, lai logi, spoguļi un mēbeles spīd un laistās. Šoreiz eksperimentējam, vai pastāv būtiskas atšķirības starp dažādām mikrošķiedrām.
Jaunās tehnoloģijas piedāvā izstrādājumus, ar ko var notīrīt ātri un perfekti. Vēl svarīgāk ir tas, ka mikrošķiedras audums ir videi draudzīgs, jo tīrot nav nepieciešams lietot nevienu tīrīšanas līdzekli! Izlasot rakstu, uzzināsiet, kuras lupatiņas ir visefektīvākās.

Pret aptaukošanos – ar skalpeli
Pārlieku korpulents cilvēks nav vizuāli pievilcīgs, jūtas psiholoģiski slikti, ar grūtībām spēj uzvilkt apavus, viņam sāp mugura un locītavas. Var rasties daudz blakusslimību, kas būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, piemēram, roku rokā ar aptaukošanos iet otrā tipa  cukura diabēts. Lai atbrīvotos no liekajiem kilogramiem, reizēm ar diētas ievērošanu, badošanās kūrēm un fiziskajām aktivitātēm vien nepietiek. Kad nekas nav palīdzējis un svars atgriezies ar uzviju, paliek vēl viena iespēja – bariatriskā operācija.
Kā stāsta Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģijas centra vadītājs Juris Žarinovs, pacienti, kuri ierodas uz konsultāciju pie bariatrijas ķirurga, ir centušies atbrīvoties no liekā svara gan ar diētām, gan citiem paņēmieniem, taču tas nav izdevies. 

Tetovējumu grūtāk noņemt, nekā radīt
Tetovēti cilvēki sabiedrībā manāmi arvien vairāk. Bet vairākums no viņiem nav ņēmuši vērā, ka, tāpat kā savulaik šo ornamentu uz ādas vēlējās iegūt, tā gribēs no tā atbrīvoties, ja dzīves situācija un gaume būs mainījusies. Iespējas šajā ziņā ir diezgan plašas, taču ne vienmēr zīmi izdosies izdzēst pilnībā.
Tetovējuma veids parasti atkarīgs no cilvēka vecuma. Gados vecākiem ļaudīm, pārsvarā bijušajiem jūrniekiem un karavīriem, tas tapis pašdarbnieciskā ceļā, bet jauniem cilvēkiem ornaments ir mākslinieciski veidots salonā. Katrā gadījumā izmantotas dažādas krāsas, atšķirīgs ir to ievades veids un dziļums, kas arī nosaka izņemšanas iespējas.
Iemīlējušies pāri uz ķermeņa mēdz tetovēt balodīšus, sirsniņas, partneru vārdus un pat mīļotā seju, bet, kad jūtas pāriet, vēlas tetovējumu likvidēt, lai atkal veidotu jaunu. Vajadzētu jau iepriekš paredzēt, ka kārotais zīmējums uz ķermeņa pēc laika varētu traucēt, un no tetovēšanas labāk atturēties, – iesaka "Veselības centra 4" Estētiskās dermatoloģijas klīnikas un "Capital clinic Riga" dermatoloģe Linda Kapteine.

Abonēt drukātu izdevumu
Abonēt
Abonēt
e-izdevumu
Abonēt
Draugiem Facebook Twitter Google+