288 lappuses

Faila formāts: PDF

1959. gada februārī Urālu Politehniskā institūta studentu grupa devās pāri skarbajām Ziemeļurālu kalnu pārejām. Viņus vadīja Igors Djatlovs. Pārgājiens norisinājās bez starpgadījumiem, jaunieši bija profesionāli tūristi. Un pēkšņi – katastrofa. Vienā no nakšņošanas vietām vakarā, jau tumsā, notika kaut kas tik drausmīgs, ka izbijās pat pieredzējuši, rūdīti ceļotāji, kuri prata izdzīvot jebkur ar nazi vien. Viņi uzšķērda telti, visu pameta, izskrēja salā – cits apģērbies, cits bez apaviem, tikai zeķēs – un metās lejup pa nogāzi, nesdami līdzi trīs ievainotus biedrus… Neizglābās neviens. Liktenīgo kalna pāreju nodēvēja par Djatlova pāreju. Kas tajā februāra naktī notika? Nomaldījusies raķete? Izbēgušu ieslodzīto uzbrukums? Kautiņš dzērumā meitenes dēļ? Seno dievu atriebība? Ūdeņraža bumbas izmēģinājums? Varbūt lavīna? Annas Matvejevas arsenālā ir paņēmieni, kas, iespējams, palīdz saprast atminējumu. Romāns balstīts patiesos notikumos.